Nacionālās enciklopēdijas šķirkļi

Kitija Mirončuka, Māris Kūlis

Ieskats rakstā:

Teroru raksturo ārkārtīgi sakāpinātas šausmas. Teroru kā emocionālu stāvokli izraisa neskaidru, taču ārkārtīgi ietekmīgu spēku iespējama klātbūtne. Psiholoģijā par teroru ir iespējams runāt kā par vispārēju baiļu izjūtu, gaidot apdraudējumu no abstrakta, vispārēja un nekonkrēta avota. Vienlaikus teroram piemīt politiska nozīme, proti, terors ir varas īstenota visaptverošas vardarbības draudu atmosfēras uzturēšana.

Ieskats rakstā:

Terorisms ir vardarbības veids, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem nolūkā izraisīt spēcīgas bailes vardarbības akta lieciniekos, lai panāktu terorisma veicēja ieceru piepildīšanos. Terorisma upuris ir tikai līdzeklis citu mērķu sasniegšanai, un vardarbība ir iebiedēšanas vai šantāžas rīks, lai izraisītās bailes lieciniekiem liktu veikt darbības vai pieņemt politiskus lēmumus, kas sakrīt ar terorista interesēm.

Medijos publicētie raksti

Elvīra Šimfa

  • Baidies no sava kaimiņa tāpat kā no sevis paša jeb kur rodas naids sabiedrībā // TVNET. Publicēts: 2021. gada 1. maijā. 

Ieskats rakstā:

Angļu filozofs Džons Loks piedāvā tādu konceptu kā tabula rasa jeb “baltā lapa”, kam ir dažādas interpretācijas. Viena no tām saka, ka jebkurš cilvēks piedzimstot ienāk sabiedrībā kā balta lapa. Tam šķietami ir pilnīga brīvība definēt sevi un savu personību, tomēr dzīves laikā tas iespaidojas no apkārtējiem. Tāpēc neizbēgami, augot kādā konkrētā sabiedrībā, mēs tādā vai citādā mērā atainosim šīs pašas sabiedrības morāles un vērtības. Naids pret citādo noteikti ir uzskatāms par vienu no šādām “vērtībām”.

Kitija Mirončuka

Rasisms nav tikai attiecības starp ādas krāsām, tā ir attieksme pret cilvēkiem un apkārtesošo telpu un kultūru. Tādējādi attieksme pret citiem to etniskās, reliģiskās, politiskās u. tml. nostājas dēļ, panāk ne tik visu normalizēšanu un vienādošanu, cik sašķeltību un jaunas diskriminācijas formas.