Researchers

Elvīra Šimfa

Elvīras Šimfas, Dr. phil., galvenās pētījumu tēmas ir klasiskā vācu filozofija, īpaši – Imanuela Kanta praktiskā filozofija, kā arī politikas teorija, īpaši – K. Marksa, H. Ārentes, J.Hābermāsa u.c. politikas teorētiķu idejas. Vairāki Šimfas veidotie un pasniegtie lekciju kursi veltīti aktuālo politisko un sociālo problēmu filozofiskai analīzei, tā piem., “Sociālā filozofija”, “Ļaunuma problēma”, “Politikas teorijas”, “Atmiņa un tehnoloģija”, “Hanna Ārente” u.c. Šajos kursos un pētījumos E. Šimfa īpašu uzmanību pievērš jautājumiem, kas saistīti ar varu un vardarbību politikā, sociālo un politisko ļaunumu. Savā promocijas darbā “Ētikas un antropoloģijas attiecības Imanuela Kanta filozofijā: morālā un pragmatiskā antropoloģija” viņa risināja vienu no aktuālākajiem Kanta praktiskās filozofijas jautājumiem – Kanta tīrās ētikas attiecības ar antropoloģiju un antropoloģijas vieta Kanta teorijā. Promocijas darba vadītājs Rihards Kūlis ir vadošais Kanta filosofijas speciālists Latvijā, un darbs tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar vienu no vadošajiem pasaules speciālistiem Kanta filozofijā profesoru Karlu Ameriku (University of Notre Dame) un vienu no vadošajiem Kanta praktiskās filozofijas speciālistiem Eiropā profesoru Otfrīdu Hefi (Eberhard Karls-Universiteit Tübingen). Šimfa ir piedalījusies semināra organizatoriskajā darbā kopā ar vienu no prominentākajiem Martina Heidegera filozofijas pētniekiem, Heidegera kopoto rakstu izdevēju profesoru Pīteru Travniju (Universität Wuppertal).

 

Anita Stašulāne

Anita Stašulāne, Dr. theol., reliģiju vēstures profesore, Humanitāro un sociālo zinātņu institūta direktore Daugavpils Universitātē. Absolvējusi Latvijas Universitāti (1985), studējusi un aizstāvējusi promocijas darbu Pontifikālajā Gregora universitātē (1998, Roma, Itālija). Starptautiski pazīstama ar saviem pētījumiem par jaunajām reliģiskajām kustībām, reliģisko fundamentālismu un islāmafobiju. Pielieto kvalitatīvās pētniecības metodes, strādājot starptautiskos pētniecības projektos, to skaitā Čehijas Zinātnes padomes projektā “Atheism, Freethought and Secularization in Central and Eastern European Countries in the 20th and 21st Centuries” (2018-2020) un divos ES programmas “Apvārsnis 2020” projektos: “European Cohort Development Project” (ECDP) (2018-2019), “Cultural Heritage and Identities of Europe’s Future” (CHIEF) (2018-2021). Ir Daugavpils Universitātes izdotā rakstu krājuma “Kultūras studijas” galvenā redaktore.
Pētnieces pieredze un ieguldījums zinātnes jomās, kā filozofijā un reliģijas studijās, sniedz būtisku pienesumu un kompetenci mūsdienu islāma terorisma izpratnes veidošanā. Tāpat pētnieces zināšanas un pētnieciskā pieeja ir būtiska, strukturējot dažādu eksistenciālo vērtību izpratnes, kas ir nozīmīgas jebkurai fenomenoloģiskai un hermeneitiskai analīzei.

 

Rihards Kūlis

Rihards Kūlis, Dr. phil., profesors un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Riharda Kūļa specializācija ir kultūras vēsture, teorija un filosofijas vēsture (īpaši I. Kanta V. Dilteja, E. Huserla un M. Heidegera filosofija). Kūlis ir fenomenoloģijas pamatlicēja Huserla un fenomenoloģiskā filosofa Heidegera darbu tulkotājs latviešu valodā. Vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju autors; publicējies starptautiski recenzētos izdevumos. Vairākkārt vadījis LZP projektus. Devis lielu ieguldījumu Rietumu filosofiskās klasikas un mūsdienu vācu filosofijas tulkošanā latviešu valodā: pārtulkojis galvenos L. Feierbaha un I. Kanta darbus (“Tīrā prāta kritika”, “Praktiskā prāta kritika”, “Spriestspējas kritika”, “Prolegomeni”), kā arī vairākus E. Huserla, M. Vēbera, J. Hābermāsa, G. Ābela, V. Hesles un K. Rānera darbus. Saņēmis Vīnes Institut für Wissenschaften vom Menschen Paula Selāna tulkotāju stipendiju. 

 

Kitija Mirončuka

Kitija Mirončuka, Mg. phil., zinātniskā asistente, ir filozofijas studiju doktorante Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Mirončukas pētnieciskais interešu lauks iekļauj filozofiju (ētiku un sociālo filozofiju) un vardarbības (kā kara, tā terorisma) un rasisma pētniecību. Doktorante 2018. gadā aizstāvēja bakalaura darbu filozofijā “Kara ētika – miera sasniegšanas instruments”. Turpinot interesi par vardarbības izpausmēm un ētikas iespējām, 2020. gadā Mirončuka aizstāvēja maģistra darbu filozofijā “Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma”, kurā aplūkoja vardarbības izpausmju dažādās formas un iespējas. Doktorante kā jaunā pētniece ir nesusi zinātnisko ieguldījumu projektā “RIGA LITERATA: Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums Eiropas “Respublica Literaria” (2020), paplašinot savu interešu lauku, pievēršoties terorisma un jauno vardarbības formu izpausmēm. Mirončuka turpina savu pētniecisko ieguldījumu, izstrādājot doktorantūras darbu par rasismu kā daļu no vardarbības ētikas, cenšoties izprast gan rasisma izpausmes veidus un iemeslus, gan veidojot iestrādnes plašākai diskusijai par vardarbības veidiem kā militārais terors, terorisms un diskriminācija.
Jaunās pētnieces interese par rasisma izpaušanos sniedz jaunu pētniecisko perspektīvu vardarbības izpausmju izprašanā un nozīmīgu pienesumu terorisma pētniecības fenomenoloģiski-hermeneitiskās metodoloģijas iestrādņu veidošanā. Mirončukas galvenais uzdevums projektā ir veikt zinātnisko ieguldījumu rasisma un terora diskusijas veicināšanā, piedaloties konferencēs un diskusijās ar citiem pētniekiem.

Māris Kūlis

Māris Kūlis, Dr. phil., projekta zinātniskais vadītājs, savā pētnieciskajā darbā pievēršas ideoloģijām, patiesības un melu jēdzienam, kā arī terorisma pētniecībai, jo īpaši teroristiskajai organizācijai Islāma valsts. Māris Kūlis, meklējot kopsaucējus terorisma pētniecībā un filosofijā, izstrādā fenomenoloģiski hermeneitisko metodoloģiju kā filosofiski pamatotu pieeju terorisma pētniecībai.